Vidējā alga Latvijā

2014. gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga sasniegusi 742 eiro. Tās apmērs pieaudzis par 7,7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Vidējā neto darba alga bijusi 544 eiro (salīdzinājumam – kādi 370 lati). Ja izmanto jaunākos pieejamos datus, redzams, ka vidējā darba alga visos sektoros uz 2014. gada jūniju bijusi 766 eiro.

Algas pieaugums pa sektoriem un nozarēm

Visstraujāk algas augušas privātajā sektorā, kur tās palielinātas par 8,7%, Eirosavukārt sabiedriskajā un valsts sektorā tās augušas par 6,1 un 6,5 procentiem. Var tikai sausi piebilst, ka valstsvīriem nemaz nav tik daudz alkatīgu tieksmju.

Tāpat kā iepriekšējā gadā, 2014. gada 1. ceturksnī vidējā alga bija vislielākā finanšu un apdrošināšanas nozarēs, kā arī IT, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Turpretim vismazāko algu saņēma viesnīcu, ēdināšanas, kā arī izglītības, kultūras un tirdzniecības nozarēs strādājošie. Tīri skaitliski, vidējā alga visstraujāk augusi finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur tā pieaugusi par 16,6%, kā arī nekustamo īpašumu nozarē un lauku, mežu un ūdeņu saimniecībā, kur tā augusi par respektīvi 10,9 un 10,2 procentiem.

Algu pieaugums, šķiet, skaidrojams ar tautsaimniecības pieaugumu un pāreju uz eiro. Tāpat vidējās algas pieaugumā lielu lomu nospēlēja minimālās augas paaugstināšana līdz 320 eiro. Atgādinām, ka 2015. gadā minimālo algu palielinās par 40 eiro, tai sasniedzot 360 eiro. Interesanti, ka neto darba alga augusi straujāk – par 9,5%, kas skaidrojams ar dažādiem nodokļu atvieglojumiem, tajā skaitā neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, mums algas augušas visstraujāk – par 7,7% pret Igaunijas 7,3% un Lietuvas 3,7%.

Protams, šie skaitļi nozīmē diezgan maz, ja tos nepretstata inflācijai, kas šajā periodā bija 0,7%. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja, salīdzinot ar iepriekšējā gada periodu, krietni pieaugusi (atņemot neto darbas algas pieaugumam inflāciju, plus salāgojot ar citiem faktoriem). Lai gan Latvijas IKP pieaugums, kā arī citi faktori, piemēram, valsts politika attiecībā uz maznodrošinātajiem, kā arī nodokļu pielāgošana  – šie visi nav īsti paredzami – gaidāms, ka arī tuvākajos gados redzēsim strauju algas pieaugumu, taču jāņem vērā, ka arī inflācija tuvākajos gados “normalizēsies” jeb sasniegs augstāku līmeni.

Tāpat jāņem vērā, ka vidējā darba alga liecina tikai par strādājošo labklājības līmeņa pieaugumu. Piemēram, vidējā izmaksātā pensija ir 265 eiro (salīdzinājumam – aptuveni 185 lati), savukārt invaliditātes un citu veidu pabalsti vēl joprojām ir nepiedodami zemā līmenī. Lai gan jādomā, ka notiek tāda vai citāda ienākumu pārdale (strādājošie “pabalsta” pensionārus), tā noteikti nesasniedz tādu līmeni, ka pensionāri dzīvo kaut vai no minimālās algas.

Nordcard

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.