Sociālisms

Sociālisms ir sabiedriskā iekārta, politiskā ideoloģija, kuras pamatā ekonomika veicina sociālo attiecību attīstību sabiedrībā un kurā politika ir vērsta uz sociālo attiecību pilnveidošanu, nevienlīdzības novēršanu, taisnīgu labumu sadali starp kapitālu un darbu. Sociālisma piekritēji iestājās par cilvēku vienlīdzību, līdztiesību un kolektīvo solidaritāti ekonomikas un sociālajā jomā.

Tās darbības pamatā ir vairuma sabiedrības patiesās morāli – tikumiskās izaugsmes intereses, bet pats jēdziens “sociālisms” radies no latīņu valodas vārda “sociare”, kas nozīmē “dalīties”.

Kad un kā tas radās?

Sociālisma saknes meklējamas jau Platona idejās par kopēju īpašumu ideālas valsts variantā, tomēr sociālisma jēdziens pirmo reizi tiek minēts tikai 1827. gadā, angļu sociālista Roberta Ovena žurnālā “The Cooperative Magazine”. Taču kā ideoloģiska koncepcija sociālisms izveidojās 19. gs. pirmajā pusē.

Sociālisms radās, reaģējot uz industriālās sabiedrības attīstību un problēmām:

  • amatnieku un mazo uzņēmēju izspiešanu no tirgus, ko izraisīja rūpnieciskās ražošanas uzplaukums,
  • strādnieku stāvokļa pasliktināšanos.

Iesākumā sociālisms, kā jau jebkura jauna un unikālā ideoloģija, bija diezgan utopisks un revolucionārs. Tā pirmsākumos valdīja aicinājums un mudinājums tā laika sabiedrību aizstāt ar pilnīgi jaunu sabiedrisko sistēmu, kuras pamatā ir kopīpašums un kopīgs, obligāts darbs.

Sociālisma pamatlicējs tā pirmsākumos bija Kārlis Markss, veiksmīgi iedibinot sabiedrībā tā saucamās marksisma idejas un tradīcijas, bet jau pavisam drīz, 19. gadsimta beigās sākotnējo sociālismu viens pēc otra sāka nomainīt citi sociālisma paveidi, pamatā saglabājot sākotnējo marksisma doktrīnu. Tieši tā iemesla dēļ, ka sociālisma pamatideja vēlāk sadalījās 6 virzienos, nav viennozīmīgas sociālisma definīcijas un šīs ideoloģijas skaidrojuma, tomēr to mērķis ir viens – sabiedrības struktūras mainīšana sociālās nevienlīdzības un nabadzības novēršana, kas radusies kapitālisma rezultātā. Katrs no sociālisma virzieniem piedāvā savu versiju un interpretāciju šīs problēmu situācijas risināšanai.

Vēsturiski sociālisma virzieni bija sekojoši:

  • Utopiskais sociālisms;
  • Revolucionārais sociālisms;
  • Reformiskais jeb sociāldemokrātiskā virziena sociālisms;
  • Ētiskais sociālisms;
  • Plurālisma sociālisms;
  • Tirgus ekonomikas sociālisms;
  • u.c. virzieni, piemēram, demokrātiskais, kristīgais, katedras sociālisms.

Kādi bija sociālisma nopelni sociālajā un ekonomiskajā jomā?

Pateicoties sociālisma idejas popularitātei un sociāldemokrātisko partiju aktīvai darbībai, vairāk vai mazāk daļēji 19. gs. beigās un 20. gs. lielā daļā t.s. brīvā tirgus jeb kapitālistiskajās valstīs tika ieviesti daudzi no sociālisma kritērijiem sociālās nodrošināšanas jomā un valsts daļējai kontrolei finanšu kapitāla apritē, kur jāmin iedzīvotājiem nozīmīgi sociālie pabalsti, nodarbinātības vai bezdarba apdrošināšana, bezmaksas vai ļoti subsidēta veselības aprūpe, bērnu aprūpe un izglītība, vecuma pensijas u.c.

Kad sociālisms nostiprinājās Latvijā?

Latvijā sociālisma idejas bija izteikti populāras 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē, t.s. starpkaru periodā. Mēģinājumi 20. gadsimtā ieviest “tīru” sociālismu vairākās valstīs kā to iekārtu, neizdevās, tām pārvēršoties par autoritārām vai totalitārām valsts ekonomikām, kurām ar “sociālismu” kopējs vairs bija tikai nosaukums.

Galvenās atšķirības uzskatos valdīja starp marksisma, ļeņinisma un sociāldemokrātijas piekritējiem, jo marksisti uzskatīja, ka kapitālisms ir jāgāž, bet sociāldemokrāti uzskatīja, ka pietiek ar esošās sistēmas reformu.

Kāds bija sociālisma iespaids uz ekonomiku?

Sociālisms un sociāldemokrātisko partiju vara praksē ieviesa sociālisma kritērijus sociālās apdrošināšanas jomā un valsts daļēju kontroli finanšu kapitāla apritē, kas ietvēra sociālos pabalstus, nodarbinātības vai bezdarba apdrošināšanu, bezmaksas vai subsidēto veselības aprūpi, kā arī bērnu aprūpi un izglītību.

Sociālisms ļoti trāpīgi un spēcīgi norāda uz mūsdienu sabiedrības visām vājajām pusēm, pat sabiedriskās un valsts iekārtas, kas balstās uz individuālismu, slimībām, bet pati sistēma kaut cik saprātīgu savādāku iekārtu nav varējusi piedāvāt.

Kredīti salīdzināšanas tabulā ir norādīti nejaušā secībā un aizdevēji augstākās pozīcijās nevar tikt uzskatīti par ieteicamākiem vai izdevīgākiem. Kurš no pievienotajiem aizdevējiem ir piemērotākais Jūsu situācijā? Tas jāvērtē Jums! Aizņemieties apdomīgi, izvērtējot savas iespējas kredītu atmaksāt.

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.