Makroekonomika

Makroekonomika ir plaša nozare, kas aptver daudzus ekonomikas aspektus, bet, ja runa ir par makroekonomiku, varat būt droši, ka līdztekus tiek runāts par tādiem jēdzieniem kā iekšzemes kopprodukts, nacionālais kopprodukts, bezdarbs, inflācija, valsts budžeta deficīts, imports, eksports utt.

Kā radās makroekonomika?

Kā funkcija tā pastāvēja jau kopš ekonomiskās sistēmas sākuma, taču kā teorija tā tika attīstīta vēlāk. Tā kā tā ir svarīga valsts ekonomiskās un sociālās politikas izstrādāšanā un īstenošanā, jo katra valdība un politiskās partijas ,kas to veido, ir atbildīga gan par valsts ekonomisko izaugsmi – tieši tāpat kā par iedzīvotāju dzīves līmeni. Bet pie atziņas par makroekonomiskās teorijas nepieciešamību noveda tieši ekonomiskās politikas trūkums 20.gs. trīsdesmitajos gados, kā arī ar to saistītā Lielā depresija, kas sāpīgi skāra praktiski visas tā laika ekonomiski attīstītās valstis.

Kas ir stabila makro ekonomika un kas to raksturo?

Ekonomiskā izaugsme ir vislabākais rādītās, lai secinātu to, ka makroekonomika ir stabila, un to nosaka pēc sekojošām pazīmēm: reālā IKP pieauguma tempi, pilnīga nodarbinātība, kā arī stabils cenu līmenis.

Lai makroekonomika būtu patiesi stabila un veiksmīga, tad reālā IKP pieauguma tempam ieteicams būt pozitīvam; piemēram, labi zināms, ka attīstītās valstīs par pieņemamiem IKP pieauguma tempiem tiek uzskatīti aptuveni 3% gadā. Taču, kas attiecas uz attīstības valstīm, tad šeit šiem tempiem būtu jābūt vismaz 5% procenti gadā, kas ir par 2% vairāk nekā attīsto valstu regulā noteiktais rādītājs.

Lai vai kā, nav iespējams izvairīties no situācijas, kura apstiprina, ka tirgus ekonomikai ir raksturīga šāda parādība –pēc uzplaukuma seko kritums. Šī krituma laikā drastiski samazinās ražošana, reālais IKP, pieaug bezdarbs un vērojama augsta inflācija, kas novērots arī pie mums Latvijā un kas daudziem palicis spilgtā atmiņā. Taču tas nav nekas jauns – vēsturiski kopš 19. gs. sākuma tirgus ekonomika pazīst regulārus pacēlumus un kritienus, kurus parasti sauc par krīzēm. Tādā gadījumā krītas cenas, samazinās preču ražošana un ir liels bezdarbs, kas ietekmē ekonomiku ļoti lielā mērā.

Kāda ir atšķirība starp mikroekonomiku un makroekonomiku?

Galvenā atšķirība ir tāda, ka mikroekonomikā pēta naudas iegūšanas un iztērēšanas veidus, kā arī iespējas palielināt savā rīcībā esošo naudu un kapitālu, bet makroekonomikā it nemaz nedrīkst domāt par naudas daudzuma palielināšanu.

Šajā nozarē ir jādomā ilgtermiņā – tas nozīmē, ka jādomā ir par naudas plūsmu, kas pastāvīgi ir apritē un piesaista vairāk investīciju. Īsāk sakot, definīcija atklājas salikteņu pirmajās daļās – “mikro” apzīmē kaut ko mazu, bet “makro” – lielu, jau saistītu ar valsts vai valstu mērogiem, ar kopējo ekonomiku. Kas attiecas uz Latviju un tās vēsturi, tad daudzi skeptiķi teic, ka pēdējo 20 gadu vēsture parāda nepieklājīgi daudz mikroekonomiskas domāšanas, kur jādomā makroekonomikas cienīgos apmēros.

Kāpēc dažas valstis veiksmīgi atkopjas pēc krīzes, bet dažas – ne?

Makroekonomika ietver sevī arī krīzes problēmu, kas neizbēgami liek domāt – kas nosaka valstu atšķirīgo atkopšanos pēc krīzes? Kaut gan ir taisnība, ka katras valsts izaugsmi nosaka īpaši vietējie faktori, tomēr valstu pēc krīzes atkopšanās tempa atšķirības ietekmē arī divi faktori, kas abi ir vienlīdz svarīgi. Viens no tiem ir valsts ekonomiskā attīstība, kāda pastāvēja līdz krīzei – vai tā bija sabalansēta jau tad? Otrs jautājums, kas jāapskata, ir  valsts iespējas stimulēt ekonomiku krīzes laikā (atkarīgs no tā, vai t.s. labajos laikos valsts nav šķērdējusies lieki).

Nordcard

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.