Kredīta pieprasījums Latvijā

Lai gan kredīta pieprasījums Latvijā atpaliek no eirozonas izaugsmes tendencēm, 2016. gadā un, konkrētāk, 2016. gada pirmajā un otrajā ceturksnī, Latvijā ir atsākusies izsniegto kredītu apjoma izaugsme.

Gada tendences

NaudaLatvijas Bankas uzturētajā ekonomikas datu analīzes portālā makroekonomika.lv ekonomists Vilnis Purviņš saka, ka nu jau sesto mēnesi pēc kārtas augustā banku kredītportfelis ir audzis sesto mēnesi pēc kārtas.

“Ar katru mēnesi, kurā vērojams kredītportfeļa kaut neliels, tomēr jau stabils kāpums, nostiprinās pārliecība, ka stagnācijas periods kreditēšanas jomā beidzas. Lai gan kredītņēmēju noskaņojums ārējās situācijas un piesardzīgo tautsaimniecības izaugsmes prognožu iespaidā nav būtiski uzlabojies, banku vērtējums par turpmāko attīstību (piemēram, “SEB bankas“) vieš pozitīvu nākotnes skatījumu,” raksta Purviņš.

Tas nozīmē, ka bankas sāk izsniegt vairāk kredītu pēc vairāku gadu “sausuma perioda”. Piemēram, gada pirmajos astoņos mēnešos par 6.8% pieaudzis mājsaimniecībām izsniegto patēriņa kredītu apmērs. Tāpat banku kopējais kredītportfelis 2016.gada augusta beigās bija par 3% jeb vairāk nekā pagājušā gada beigās un par 0,2% vairāk nekā jūlija beigās. Tiesa, lai gan bankas aktīvāk piešķir patēriņa kredītus, tas nenozīmē, ka mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pieaug – bankas retāk izsniedz hipotekāros kredītus, un kopumā šī gada augustā bankas mājokļa iegādei bija izsniegušas par 1,8% jeb mazāk nekā 2015.gada beigās, ziņo Latvijas Banka.

No vienas puses, bankas neizsniedz tik daudz kredītu, cik ir pieprasīti, jo, piemēram, Krievijas ekonomikas svārstību dēļ ir krietni samazinājies nerezidentu noguldījumu apjoms. Līdz ar to dažām bankām nemaz nav tik daudz naudas, ko izmantot aizdošanai, lai radītu sev peļņu. Tomēr rezidentu noguldījumu apjoms pieaug, un pašlaik ekonomiskā situācija ir laba un drīz kļūs vēl labāka – un kad cilvēki var atļauties tērēt, cilvēki var atļauties arī aizņemties. No otras puses, banku uzraugs Latvijā šogad ir pat aizslēdzis vienu nerezidentus apkalpojošo banku. Dažādu risku, tajā skaitā ģeopolitisku risku rezultātā bankas varbūt uz kredītu izsniegšanu nav tik naskas, lai gan pieprasījums pēc tiem pastāv.

Nebanku kredīti

Pēc Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas datiem vadoties, lielākie nebanku kredītdevēji kopumā 2016. gada aprīlī bija ar 88 miljonu eiro lielu kredītportfeli, turklāt no jauna izsniegto kredītu apjoms uz to laiku bija palielinājies no 50 līdz 55 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2015. gada aprīli. Tas nozīmē, ka arī nebanku kredītu nozarē ir palielinājies pieprasījums. Saskaņā ar minētajiem datiem, ir pieaugusi arī kredītportfeļa kvalitāte, kas nozīmē, ka cilvēku vidū, kas aizņemas, pieaug tā daļa, kam nav problēmu ar kredīta atmaksu. Tātad cilvēki sāk vairāk aizņemties, jo viņi to var atļauties.

Nordcard

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.