Ko “Latvijas Banka” vēsta par ātrajiem kredītiem

“Latvijas Bankas” (LB) publicētie dati par citu finanšu starpnieku (CFS) materiālo situāciju var daudz ko pastāstīt par ātrajiem kredītiem.

Latvijas Banka

LB mājaslapā par CFS publicētie dati liecina, ka lombardu un ātro kredītdevēju daļa no bankām šķirtajā finanšu pakalpojumu sektorā ir 46%. Tā kā kopējie aktīvi jeb līdzekļi CFS sektorā ir 963 755 tūkstoši, jeb aptuveni 0,96 miljardi latu, tad lombardu un citu CFS aktīvi ir mērāmi apmēram 450 miljonos latu, kas Latvijas ekonomikai ir diezgan iespaidīga summiņa.

Spekulēt par to, cik lielu daļu no šiem lombardu un citu CFS aktīviem sastāda ātrie kredīti, ir bezjēdzīgi – atliek vien bilst, ka dati nav īpaši pateicīgi tam, lai pateiktu ko saistošāku par šo nozari, izņemot to, ka tā ir liela priekš Latvijas aptuveni 14 miljardus lielā IKP. Perspektīvā, tie ir vairāk nekā 3,2 procenti no IKP.

LB publicētajiem datiem gan ir viena ļoti pateicīga īpašība – ir piedāvātas arī līknes, kas salīdzina šī sektora attīstību gadu gaitā.

Ātrā kredīta sezonalitāte gadalaikos un gados

Ātro kredītu biežāk izmanto pirms svētkiem, kā ziņo Latvijas ātro kredītu devēju asociācija. Tās biedri pirms šī gada līgosvētkiem esot novērojuši aptuveni 20-30% pieaugumu pieprasījumu daudzumā. Bez tam, tiek ziņots arī par augošu pieprasījumu pirms tādiem svētkiem kā 8. marts, 14. februāris, Ziemassvētkiem, u.c. svētkiem, kuros pieņemts citam citu apdāvināt. Gadu gaitā situācija gan iezīmējas savādāk.

Krīze un ātrie kredīti

Krīze arī ātro aizdevumu biznesu ietekmējusi negatīvi, kaut arī iedomāties var pretējo. Par finanšu krīzes sākumu mēdz uzskatīt 2008. gadu, kurā arī sākās lombardu un citu CFS, tajā skaitā arī ātro kredītu devēju, aktīvu lieluma lejupslīde, kas turpinājās līdz 2010. gadam. Tagad gan aktīvu lielums ir tuvu 2008. gada beigu līmenim. Salīdzinot ar IKP kritumu Latvijā, lombardu un ātro kredītu industrija gan nav cietusi tādā apmērā, kā cietusi Latvijas ekonomika kopumā — kas gan ir tikai loģiski, jo dažādas industrijas savādāk pielāgojas mainīgiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Interesanti, ka šajā pašā laikā sāk samazināties līzinga sabiedrību aktīvu apjoms, kas var liecināt par konkurenci lombardu/ātro kredītdevēju un līzinga pakalpojumu sniedzēju starpā.

Kopsavilkums

Ātro kredītu un lombardu bizness vēl joprojām ir augoša nozare, kuru pat piespiedu sakārtošana nav spējusi apstādināt. Ātro kredītu tirgus, šķiet, tikai iegūs no ekonomikas atveseļošanās, un iegūs arī pircējs, jo piesātinātajā aizdevumu tirgū ātro kredītu sniedzēji cenšas pievilināt jaunus klientus ar jauniem, izdevīgākiem nosacījumiem un piedāvājumiem.

Mikroaizdevumu tirgus arī ir krīzes skarts, tāpēc uzskats, ka “augļotājus” krīze nav ietekmējusi, ir maldīgs. Turpretim rakstā minētā gadalaiku sezonalitāte liecina, ka paši vien esam vainīgi pie ātrā kredīta uzvaras gājiena, jo mīlam uz svētkiem dzīvot pāri saviem līdzekļiem – kur aitas, tur cirpēji.

Kredīti salīdzināšanas tabulā ir norādīti nejaušā secībā un aizdevēji augstākās pozīcijās nevar tikt uzskatīti par ieteicamākiem vai izdevīgākiem. Kurš no pievienotajiem aizdevējiem ir piemērotākais Jūsu situācijā? Tas jāvērtē Jums! Aizņemieties apdomīgi, izvērtējot savas iespējas kredītu atmaksāt.

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.