Kas ir Valsts kredīts?

Lai gan ar valsts kredītu var saprast daudz lietu, piemēram, “valsts galvoto kredītu”, kredītu, kuru ir paņēmusi valsts, piemēram, no starptautiskajiem aizdevējiem, un tā tālāk, vistuvākā atvasināmā nozīme šim vārdu salikumam ir kredīts, kuru paņem valsts no iedzīvotājiem. Valsts kredīts veidojas, valstij izlaižot aizņēmumu obligācijas, ar kurām var rīkoties valsts iemītnieki. Valsts šajā gadījumā ir parādnieka lomā, esot parādā iedzīvotājiem. Valsts obligācijas iespējams iegādāties Valsts kases pārvaldītajā krājobligāciju mājaslapā.

Kāpēc iegādāties krājobligācijas?

Krājobligācijas ir ļoti drošs noguldījumu veids, taču, tā kā tās ir tik drošas, tās ir arī diezgan neienesīgas. Piemēram, pašlaik (2015. gada sākums) krājobligāciju 10 gadu ienesīgums ir 2 procenti, savukārt 6 mēnešu ienesīgums – 0,2 procenti. Tiesa, tas pašlaik ir izdevīgāks piedāvājums, nekā dažās bankās. No otras puses, tie, kas vēlas lielāku peļņu un ir gatavi uzņemties lielākus riskus, var ieguldīt naudu, piemēram, uzņēmumos, vērtspapīros vai kur citur. Krājobligācijas savā ziņā ir arī uzticības garants valstij – ja kāds vēlas ar stabiliem procentiem noguldīt uzkrātos līdzekļus, var izvēlēties banku, bet patriotiskākā izvēle vienmēr būs krājobligācijas, jo tās dos valstij iespēju rīkoties ar papildus līdzekļiem.

Krājobligāciju iegāde

Krājobligāciju iegāde ir ļoti vienkārša. Pieminētājā mājaslapā iedzīvotāji var ieguldīt savu artavu valsts kredīta veidošanā, pēc autorizācijas portālā Latvija.lv iegādājoties Latvijas valsts krājobligācijas. Tās iegādāties var bez komisijas maksas (vienīgās izmaksas ir komisija Latvijas Pastā, ja obligācijas iegādājas tur, kā arī pārskaitījuma maksa, ja jūsu banka tādu piemēro). Dienas laikā var iegādāties neierobežotu daudzumu valsts krājobligāciju, taču maksimālā pārskaitījuma summa vienā reizē ir 100 000 eiro, bet minimālais daudzums, par kuru var iegādāties obligācijas, ir 50 eiro.

Krājobligāciju noguldījuma piemērs

Jānis, saņēmis naudu mantojumā, iegādājas valsts krājobligācijas par 100 000 eiro uz 10 gadiem ar 2% likmi. Katru gadu Jānim valsts noteiktā datumā pārskaita 2000 eiro (iekrātie procenti), un perioda beigās (pēc 10 gadiem) Jānis atgūst arī sākuma depozītu.

Riski un trūkumi

Lai gan krājobligācijas tiešām ir ļoti drošas, arī tām pastāv dažādi riski. Ja pēc desmit gadiem Latvijas valsts vairs nepastāvēs vai būs bankrotējusi, pastāv liela iespēja, ka savu naudu vairs neredzēsiet. Vēl viens vērā ņemams risks ir tāds, ka jums būs nepieciešama nauda, un jūs vēlēsities pārdot savas krājobligācijas; tomēr naudu, turklāt daļēji, iespējams atgūt tikai tad, kad pagājusi vismaz puse no obligāciju termiņa. Piemēram, ja Jānim steidzami būtu nepieciešama nauda, kad kopš obligāciju iegādes būtu pagājuši seši gadi, viņš varētu atgūt tikai 10 tūkstošus eiro no ieguldītajiem 100 tūkstošiem. Tādējādi redzams, ka tas ir visnotaļ “ciets” termiņnoguldījums, tādēļ, ieguldot naudu krājobligācijās, jārēķinās, ka būs ļoti neizdevīgi tās pārdot.

Nordcard

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.