Kas ir ēnu ekonomika

Ēnu ekonomiku var definēt dažādi, piemēram, “iekšzemes kopprodukts, kas nedeklarēšanas un (vai) nepilnīgas deklarēšanas rezultātā nav uzskaitīts oficiālajā statistikā”. Tā, piemēram, nodokļu nemaksāšana par īri, čeka neizsišana par saviem pakalpojumiem, utt., kvalificējas kā ēnu ekonomika. Dažkārt ēnu ekonomikā ieskaita arī ar nelegālām aktivitātēm iegūtu naudu, savukārt no citām definīcijām tā izpaliek. Ēnu ekonomika Latvijā ir ļoti izplatīta parādība, un tiek lēsts, ka Latvijā ēnu ekonomika varētu sastādīt no 20 līdz 30 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Cilvēki un nauda

Cik slikta ir ēnu ekonomika?

Lai gan ēnu ekonomika burtiski ir valstij nozagta nauda, kuru valsts nevar izmantot, piemēram, infrastruktūras veidošanai, izglītības nodrošināšanai, slimnīcām, valsts pakalpojumu uzlabošanai, utt., ēnu ekonomika ar legālo ekonomiku ir cieši saistīta. Kamēr ēnu ekonomikas apmēri nepārsniedz noteiktu slieksni, lielākā daļa ēnu ekonomikā ieplūdušās naudas tiek lietota legālām precēm, tādēļ par to tiek maksāti nodokļi.

Piemēram, iztērējot veikalā nedeklarētus 300 eiro, 21% no tā tiek samaksāts PVN, vēl 15% – uzņēmumu ienākuma nodoklī; tāpat arī tiek maksāti nodokļi no veikala darbinieku algām, veikali maksā loģistikas firmām, kas atkal maksā nodokļus, utt. Protams, valstij nodokļos tiek samaksāts mazāk, taču ēnu ekonomikai ir ciešas attiecības ar legālo ekonomiku, un noteikti nevar teikt, ka ēnu ekonomikas ietekme uz valsts ekonomiku būtu iznīcinoša – lai gan tā noteikti ir ļoti kaitējoša, it sevišķi gadījumā, ja ar nodokļiem neapliktā nauda aizplūst uz ārvalstīm.

Ēnu ekonomikas iemesli un tās apkarošana

Ēnu ekonomika pastāv vairāku iemeslu dēļ. Nelegālu preču tirdzniecības gadījumā tā pastāv tādēļ, ka preces, kuras šādi tiek tirgotas, nebūtu iespējams tirgot legālu (narkotikas, t.sk. nelegālas cigaretes un alkohols), savukārt legālajā ekonomikā nodokļu nemaksāšana dod uzņēmumiem ne tikai lielākus ieņēmumus, bet arī priekšrocību konkurencē ar citiem, legāliem uzņēmējiem. Mazāki uzņēmēji izvēlas nemaksāt nodokļus arī noteikti priekšstatu par valsti dēļ, piemēram, ja uzņēmējs uzskata, ka valsts viņa maksātos nodokļus tērē neefektīvi vai pat izsaimnieko, bieži vien viņš izvēlēsies maksāt tikai nodokļu minimumu.

Kredīti salīdzināšanas tabulā ir norādīti nejaušā secībā un aizdevēji augstākās pozīcijās nevar tikt uzskatīti par ieteicamākiem vai izdevīgākiem. Kurš no pievienotajiem aizdevējiem ir piemērotākais Jūsu situācijā? Tas jāvērtē Jums! Aizņemieties apdomīgi, izvērtējot savas iespējas kredītu atmaksāt.

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.