Kapitālisms

Pats kapitālisms kā jēdziens ir pieņemts apzīmējums sabiedriskai iekārtai, industriālā tirgus ekonomikas sistēmai, kurā sociālo attiecību pamatā ir privātīpašuma (saukta arī par kapitālu) vairošanas intereses. Citiem vārdiem sakot, ja pie mums ir kapitālisms, tad tas nozīmē, ka mūsu sabiedrības pamatvērtība ir kapitāls un brīva tā lietošana.

Kāda ir kapitāla (privātīpašuma) loma kapitālisma sabiedrībā?

Sabiedrisko attiecību politika ir vērsta uz kapitāla vairošanu. Kā jau nevienam nav noslēpums, tad kapitālisma sabiedrībā indivīda vietu un ietekmi sabiedrības hierarhijā nosaka tas, cik liels ir viņa individuālais kapitāls – jo cilvēks ir bagātāks, jo ietekmīgāks viņš ir.

Vēsturiski gan jēdziens “kapitāls”, gan pati kapitālisma sistēma izveidojās 18. un 19. gs. dažās Rietumeiropas zemēs – tās bija Lielbritānija, Francija, Nīderlande. Tāpat kapitālisms izveidojās arī Jaunajā pasaulē (ASV), bet jau 20. gs. sākumā dominēja visā Rietumu puslodē (Eiropa).

Kapitālisms – labi vai slikti?

Katrai sistēmai, arī šai, ir savi pielūdzēji un pretinieki. Kritiķi bieži vien par kapitālisma mīnusu min nevienlīdzību. Tie atsaucas uz kapitālisma moto, ka ikviens var būt bagāts, ja viņš strādā pietiekami smagi – tie, viņuprāt, ir meli. Bagātnieku elitē esot tikai tik daudz vietas, cik tās ir, un, lai pelnītu naudu, tā vispirms ir jāņem no kāda cita, ko savukārt var realizēt ar uzņēmējdarbību. Taču, kā pauž kapitālisma pretinieki, bagāts nevar eksistēt bez nabaga un kapitālisms nekad nebūs vienlīdz godīgs.

Taču sistēmas atbalstītāji min tās plusus; piemēram, kā atzīmēja Miltons Frīdmans savā darbā „Capitalism and Freedom”:“Kapitālisms savā būtībā ir lielisks, jo tā ir vienīgā sistēma, kura var palīdzēt nosargāt individuālo brīvību.” Kapitālisma atbalstītāji piekrīt, ka vienīgi brīva sabiedrība var radīt tādus apstākļus, lai cilvēki pēc saviem pašu ieskatiem varētu celt savu labklājību, kā arī pašattīstīties un tiekties pēc laimes.

Kas ir kapitālisma pamats?

Kapitālisms ir saukts arī par brīvā tirgus teoriju, un tā pamatā ir Ādama Smita hipotēze par tirgus “neredzamo roku”. Šis koncepts nozīmē sekojošo – “rokai” darbojoties, kapitālisms regulē pats sevi un pārvar jebkuru krīzi bez valsts varas iejaukšanās tirgus attiecībās. No tā izriet, ka ar to visu kapitālisms teorētiski paver sabiedrībai milzīgas izaugsmes iespējas. Kas to padarīja ļoti pievilcīgu plašām iedzīvotāju masām? Spēja nodrošināt preču pārpilnību.

Cilvēku atbalstu guva arī tas, ka teorētiski katram (protams, ja to pieļauj fiziskie dotumi un talanti, kā arī pastāv citi kritēriji) ir iespēja mainīt sociālo statusu un palielināt savus ienākumus un dzīves komfortu neierobežoti. Šāda situācija ir iespējama, tā kā valsts vara maz regulē indivīda privāto dzīvi un darbību.

Kāda sistēma eksistē šobrīd?

Mūsdienās postmodernā laika multinacionālais kapitālisms ir kļuvis par postnacionālo. Tas ir noticis, atbrīvojot finanses no industriālās bāzes. Ekonomiskā ziņā tas nozīmē to, ka ražošana atbrīvojas no materiālajiem resursiem.

Vai kapitālisms veicina nevienlīdzību?

Mūsdienās ir radusies situācija, ka dzīvojam sabiedrībā, kurā 85 cilvēkiem pieder vairāk, nekā pusei Zemes iedzīvotāju kopā. Viens no pētījumiem pauž, ka Lielbritānijā atšķirības plaisa starp bagātajiem un nabagajiem ir tikpat dziļa kā karaļa Edvarda laikā.

Daudzi uzskata, ka kapitālisms ir netaisnīga iekārta, jo tajā politiskā un ekonomiskā vara sabiedrībā pieder bagāto mazākumam. Šis mazākums, protams, īsteno savas intereses uz kāda cita rēķina, un šim kādam citam nav ne iespēju, ne izdevību nostiprināt savas pozīcijas.

Nordcard

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.