Kā tērēt mazāk?

Īsā atbilde – tērējot mazāk. Garā atbilde uz šo jautājumu seko aiz punkta. Tērējot mazāk, jums katru mēnesi būs vairāk naudas (ja strādājat), vai vismaz jūsu nauda nebeigsies tik ātri (ja esat uzvarējis loterijā un pašlaik cenšaties izrēķināt, kā nodzīvot atlikušās dienas, nevienu dienu neejot uz darbu). Tieši tas ir iemesls tam, kāpēc cilvēki cenšas ietaupīt. Un tomēr – tā kā jautājums “kā tērēt mazāk?” ir tik ļoti vispārīgs, šajā rakstā sniegsim arī tikpat vispārīgas, bet, cerams, radošas atbildes uz šo jautājumu.

  • Cik tas maksā stundās? Diemžēl vai par laimi realitāte ir tāda, ka – priekos vai bēdās, dailē vai noplukumā – jūs, visticamāk, pārdodat kādam vai kaut kam savu dzīvi, pretī saņemot naudu, par kuru dzīvot. Nav svarīgi, vai tas ir €2.2 stundā ja pelnat minimālo algu, vai €60 eiro stundā, visticamāk, ja nodarbojaties ar kaut ko nelegālu – jūs pārdodat savu dzīvi. Ja jūs vēlaties jaunu datoru vai telefonu, cena eiro un eiro centos var būt maldinoša – it sevišķi, ja jums ir kādi iekrājumi. Toties dators, kas maksā 300 stundas – tā ir nedaudz cita lieta. Nākamreiz, kad kaut ko vēlaties, tas ir labs veids, kā pārbaudīt, vai jums tiešām tā vai šī lieta ir nepieciešama.
  • Taupiet pēc noklusējuma – internetbanka ir jūsu draugs. Automātiskais maksājums ne tikai palīdzēs jums tikt galā ar tālruņa operatora un interneta pakalpojumu sniedzēja rēķiniem, bet arī ieskaitīt daļu no savas mēnešalgas uzkrājumu kontā. Starp citu, vēl viena interesanta ideja ir vienoties par ikdienas maksājumu – piemēram, ja pelnat 30 eiro dienā, varat katru dienu ieskaitīt kontā 2-3 eiro. Jūs nemaz nejutīsit, ka ikdienā jums šīs naudas trūktu – taču mēneša beigās jums būs par €60-€90 vairāk naudas uzkrājumos.
  • Sāciet ar lielām lietām – nevienam nepatīk rakāties miskastē, lai atrastu bateriju iepakojumu, par kuru neesat drošs, ka tās bija izdevīgākas. Toties kliegt uz bankas darbiniekiem un vicināt gaisā portfeli gan ir vērts, ja varat samazināt savu hipotēku maksājumu, piemēram, piedraudot to pārformēt uz citu banku (ļoti ieteicams, ja hipotēku paņēmāt pirmskrīzes gados), vai arī… pārformējot to uz citu banku. Bet jūs varat ietaupīt arī tad, ja dzīvokli īrējat un negrasāties no tā pārvākties – vienkārši skatieties pirmkārt uz lielajiem izdevumiem, jo jūsu nervi ir svarīgāki par katru sataupīto eiro centu.
  • Pārtika – vai zinājāt, ka 2014. gadā vidusmēra Rīgas ģimene – četri cilvēki, divi strādājošie, divi bērni – pārtikā iztērēja 47% no saviem ienākumiem, turklāt pāri 200 eiro vairāk, nekā teorētiski maksā optimālais pārtikas grozs? Pārtikas izdevumus ir ļoti reālistiski samazināt, izvēloties veikalus, kuros iepērkaties, noformējot klienta kartes (ja jums tas liekas muļķīgi, tad vismaz dariet to, lai uzkrāto naudu noziedotu), kā arī pērkot vairumā un ar atlaidēm.

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.