Finanšu burbuļi

Finanšu burbuļi, saukti arī par spekulatīvajiem un cita veida burbuļiem (tirgus burbuļi, cenas burbuļi, utt.), rodas, kad notiek tirgošanās ar aktīviem par cenu, kas stipri atšķiras no to patiesās vērtības. Finanšu burbuļi rodas, kad aktīvu cenas šķiet nesaistītas ar iespējamiem nākotnes ieguvumiem. Visbiežāk finanšu burbuļi tiek identificēti jau pēc to pārsprāgšanas, kas, atkarībā no nozares, var rezultēties nozares vai vispār ekonomikas krīzē. Pārsprāgstot finanšu burbulim, strauji krītas aktīvu cena.

Piemēri finanšu burbuļiem

Pirmais finanšu burbulis ir t.s. “Tulpju mānija”, kad 17. gadsimtā Holandē strauji pieauga un pēc tam vēl straujāk kritās tulpju cenas. Līdz ar to sākotnējos ekonomiskos burbuļus sauca par “mānijām”, un termins “finanšu burbulis” radās tikai 18. gadsimtā. Citi finanšu burbuļi, bija, piemēram, “Dotkom” burbulis ASV 90. gadu beigās, kad ar internetu saistītām kompānijām ļoti strauji pieauga akciju cenas, kā arī 2007-2009. gadā ASV nekustamo īpašumu burbulis, kad neapdomīgas kreditēšanas un citu faktoru dēļ sašķobījās visas pasaules ekonomika, kas Latvijā rezultējās ar masu emigrāciju un bezdarbu. Mūsdienās ekonomiskie burbuļi parasti pieprasa valsts iejaukšanos ekonomikā, kā tas notika Latvijā ar “Parex” bankas pārņemšanu. Finanšu burbuļi tāpat iet roku rokā ar pārprodukciju un pārāk lielu pieprasījumu.

Burbuļa pārsprāgšanas efekts

Burbulim sprāgstot, aktīvu cenas samazinās, tāpēc tirgus tiek pārpludināts, un krīt cenas arī citiem aktīviem. Tas savukārt nozīmē, ka investori – sākot no brokeriem, beidzot ar turīgām mājsaimniecībām un citiem aktīvu turētājiem – sāk justies mazāk bagāti, tādēļ samazinās pieprasījums, tā vēl vairāk sarūkot citu aktīvu vērtībai, un izveidojas sava veida “apburtais aplis”, kas noslēdzas, kad tirgus ir atgriezies pie zināma ekonomiska līdzsvara, tas ir, aktīvu cenas ir tuvākas īstajām cenām, piemēram, ja akcijai ir regulāras dividendes, tad to cenu nosaka nevis tās maiņas vērtība, bet vērtība kā investīcijai, kas sniedz atdevi.

Kāpēc finanšu burbuļi ir grūti paredzami?

Ir ļoti grūti noteikt, kad, piemēram, akciju vērtības pieauguma temps ir neadekvāts. Piemēram, tā paša “Dotcom” burbuļa laikā pat paši gudrākie prāti nevarēja pateikt, ka e-komercija tomēr attīstīsies lēnāk, turklāt, tā kā internets daudziem investoriem nebija apgūta teritorija, daudzi ieguldīja naudu, cerot uz neadekvātu peļņu. Tāpat lielu problēmu sagādā jau vairākkārt minētās “īstās cenas” aprēķināšana, jo tas ir vairāk vai mazāk teorētisks koncepts, ko grūti piemērot tirgus ekonomikai.

Pētnieku vidū atšķiras viedokļi, kādēļ finanšu burbuļi vispār rodas – tam ir daudzi izskaidrojumi, kas atšķiras no konkrētās situācijas un tirgiem, kā arī vēsmām, kas valda sabiedrībā. Faktiski finanšu burbuļus varētu izskaidrot ar pārlieku optimismu, pārāk maz iespējām investēt, kā arī valstu monetāro politiku un citām lietām.

Kredīti salīdzināšanas tabulā ir norādīti nejaušā secībā un aizdevēji augstākās pozīcijās nevar tikt uzskatīti par ieteicamākiem vai izdevīgākiem. Kurš no pievienotajiem aizdevējiem ir piemērotākais Jūsu situācijā? Tas jāvērtē Jums! Aizņemieties apdomīgi, izvērtējot savas iespējas kredītu atmaksāt.

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.