Finansiālā neatkarība

Finansiālā neatkarība var nozīmēt daudzas lietas, un vienmēr der atcerēties, ka tā ir relatīva. Tas ir, pilnīga finansiāla neatkarība ir nesasniedzama, jo mūsu sabiedrības uzbūve ir līdzīga tīmeklim: viena pavediena pārrāvums var izsaukt pārmaiņas desmitos citu posmu. Ikvienu sabiedrības locekli ietekmē ģeopolitiski procesi, resursu cenas, mūsu darbadevēja (ja tāds ir) finansiālais stāvoklis, patēriņa preču cenas, utt. Protams, ka ar zināmu piepūli lielākā daļa (bet ne obligāti visi) var sasniegt finansiālu neatkarību, taču tā vienmēr tiks sasniegta zināmā mērā, jo mūsu labklājību vairo citi, kuru labklājību savukārt vairojam mēs paši – un tā uz riņķi vien.

Kā sasniegt finansiālo neatkarību?

Paturot prātā iepriekš teikto, ir iespējams nodrošināt vismaz nosacītu finansiālo neatkarību. Visdrošākais veids, kā to panākt, ir veidojot uzkrājumus, līdz ikmēneša ienākumi no tiem pārsniedz ikmēneša tēriņus. 2015. gadā saistībā ar zemajām noguldījumu procentu likmēm tas izklausās neiespējami, taču “treknajos gados” arī Latvijā bija cilvēki, kas dzīvoja no noguldījumu procentiem. Šis ir daudzu gadu darbs, turklāt vajadzīgs regulārs ienākumu avots vai kapitāls, no kura veikt sākotnējos depozītus.

Tāpat pastāv citi veidi – sākt uzņēmējdarbību (vajadzīgs sākumkapitāls, vismaz sākumā jāiegulda liels darbs), veikt investīcijas (vajadzīga vai nu milzīga veiksme, vai ļoti laba izglītība), utt. Arī šajos un citos ceļos ir nepieciešamas sākotnējas investīcijas. Jūsu ceļā uz finansiālo neatkarību galvenais ieteikums būtu: “Ja tas izklausās pārāk labi, lai tā būtu patiesība, tā noteikti nav patiesība.” Ir ļoti viegli pazaudēt visus savus iekrājumus, piemēram, iesaistoties valūtu maiņas tirgū (Forex), finanšu piramīdās, utt.

Tomēr tāpat ir viegli norakstīt potenciāli ienesīgu lietu kā pārāk riskantu – piemēram, Bitcoin valūta tās pirmsākumos maksāja 7 centus gabalā, taču vēl pirms kāda laika bija uzkāpusi līdz 1000+ ASV dolāriem par vienību. Vārdu sakot, finansiālā neatkarība ir grūti sasniedzama – tai vajadzīgs ass prāts un prasme saskatīt iespējas tur, kur citi tās neredz. Ja pastāvētu kāds atklāts un drošs veids, kā tikt pie liela, stabila ienākumu avota bez pūliņiem, to jau sen būtu pamanījuši citi. Taču tas nenozīmē, ka nevajag meklēt.

Latvijas finansiālā neatkarība?

Lai gan indivīds var veikt virkni pasākumu, lai izmainītu savu finansiālo stāvokli, valsts rokas ir sasietas, jo valstis ir daudz lielākā mērā atkarīgas no finanšu tirgus izmaiņām. Neviena valsts nav finansiāli neatkarīga, taču ir valstis, kuras ir atkarīgas no citu valstu ekonomikām mazāk (tādas lielvalstis kā ASV, Krievija, Ķīna, utt.), un tādas, kuras ir atkarīgas vairāk. Latvija ir viegli ietekmējama, maza ekonomika, kurai ir procentuāli mazs ārējais parāds, taču saistības, kuras Latvijas valsts ir uzņēmusies, to padara par finansiāli atkarīgu – atsevišķos gadījumos Latvijas ekonomisko politiku var noteikt un nosaka aizdevēji, ES politika un citas lietas.

Latvijā ir divpakāpju banku sistēma, un galvenā jeb emisijas banka ir Latvijas Banka, kas nosaka valsts monetāro politiku, emitē (rada) naudu, kā arī uzrauga banku un maksājumu sistēmu darbību, nodarbojas ar statistikas vākšanu un publicēšanu, pārvalda ārējos aktīvus un darbojas kā valsts finanšu aģents. Otrajā līmenī savukārt atrodas kredītiestādes – bankas un krājaizdevu sabiedrības, kas veic komercdarbību. Latvijā ir vairāki desmiti komercbanku, un pēdējā laikā aktīvas kļuvušas arī krājaizdevu sabiedrības. To kospkaits ir 32, un viena no lielākajām ir Latvijas transporta sistēmā strādājošo arodbiedrība “Dzelzceļnieks KS”.

Kā Latvijas Banka regulē Latvijas finanses?

Latvijas banka regulē ekonomiku vairākos veidos, galvenokārt palielinot un samazinot naudas daudzumu apgrozījumā. Naudas daudzumu apgrozībā palielina:

  • Emitējot (radot) naudu;
  • Samazinot Latvijas Bankas procentu likmes, par kurām bankas var aizņemties naudu no valsts bankas;
  • Pērkot vērtspapīrus un valūtas, tādējādi palielinot bankām pieejamo eiro daudzumu;
  • Samazinot obligāto rezervju prasības (naudas daudzumu, kas bankām jātur uzkrājumā).

Savukārt naudas daudzumu apgrozībā samazina:

  • Izņemot naudu no apgrozības;
  • Palielinot Latvijas Bankas procentu likmes, par kurām bankas var aizņemties naudu no valsts bankas;
  • Pārdodot vērtspapīrus un obligācijas;
  • Palielinot obligāto rezervju daudzumu.

Latvijas Banka regulē Latvijas ekonomiku tikai ar citu banku starpniecību. Latvijas Bankas mērķis ir uzturēt Latvijas finanšu sistēmu līdzsvarā un novērst iespējamās problēmas banku sistēmas darbībā. Savukārt kredītiestāžu galvenais mērķis ir peļņa, kur pretim krājaizdevu sabiedrības (KS) darbojas savu biedru interesēs.

Nordcard

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.