Ekonomika

Vārdu “ekonomika” pirmo reizi lietoja sengrieķu vēsturnieks Ksenofonts. Tas notika 4.gs. p.m.ē. Viņš rakstīja par to, kā labāk vadīt mājsaimniecību. Turklāt termins ekonomika no sengrieķu valodas nozīmē – mājas kārtība. Lūk, tur arī meklējami ekonomikas pirmsākumi. Mūsdienās ekonomika ir sociāla zinātne. Tajā tiek pētīts kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā. Nereti to saprot arī kā tautas saimniecību.

Taču kā radies vārds “ekonomika”?

Termins ekonomika ir radies no latīņu vārda  un burtiskā tulkojumā nozīmē ‘mājas uzturēšana’, ‘mājturība’. Angļu valodā vārds economics apzīmē zinātni, bet economy — saimniecību. Iespējams, tieši angļu valodas ietekmē latviešu valodā ar vārdu ekonomika apzīmē arī saimnieciskas aktivitātes, kas saistītas ar preču un pakalpojumu ražošanu, sadali, apmaiņu un patērēšanu.

Ekonomika sākas tur, kur augošās vajadzības saduras ar resursu ierobežotību.

Galvenais ekonomikas mērķis ir ilgtspējīga attīstība. Ilgtspējīga attīstība nozīmē – labklājības pieaugumu visiem iedzīvotājiem tagad, taču tā, lai tas neapdraud labklājību nākotnē. Tomēr dzīvē viss nav tik vienkārši un rodas problēmas un sarežģījumi. Trīs no ekonomikas pamatproblēmām:

  • Cilvēku vajadzības ir neierobežotas, bet resursi to apmierināšanai ir ierobežoti;
  • Ierobežotība skar gan nabadzīgus cilvēkus, gan visbagātākos; gan nabadzīgas valstis, gan bagātās;
  • Ekonomika sākas tur, kur augošās vajadzības saduras ar resursu ierobežotību.

Ekonomikas pamatpretruna – no vienas puses cilvēku vajadzības un vēlmes ir neierobežotas, bet, no otras puses, cilvēku iespējas ir ierobežotas, jo ir ierobežots resursu daudzums.

Kā sīkāk iedala ekonomiku?

Ekonomika ir plaša tēma, tāpēc to iedala mikroekonomikā, kas pēta atsevišķu cilvēku un uzņēmumu rīcību un situāciju, un makroekonomikā, kas pēta lielas teritorijas kopīgo ekonomiku. Šāds dalījums radās pēc pasaules globālās ekonomikas krīzes – Lielās Depresijas laikā.

Lai visu ekonomiku kontrolētu, ir nepieciešama kāda sistēma un kādi jautājumi, lai nebūtu liela nekārtība, tāpēc ekonomikā ir trīs pamatjautājumi:

  • Ko ražot? (Kādu produktu ražošanā tiks izmantoti ierobežotie resursi?)
  • Kā ražot? (Kā visizdevīgākajā veidā savienot ražošanas resursus?)
  • Kas patērēs? (Kā tiks sadalītas saražotās preces un pakalpojumi, un kas tos varēs patērēt?)

Kā ir ar ekonomiku Latvijā?

Neskatoties uz visām sarežģītajām sistēmām, valstīs tomēr itin bieži ir ekonomiskas problēmas. Par piemēru varam neņemt kādu citu valsti, bet mūsu pašu – Latvijas centrālās valdības parāds 2015.gada beigās bija 8,4 miljardi eiro, atsaucoties uz Valsts kases operatīvajiem datiem, kā ziņojusi Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme. Taču var sacīt, ka visām sarežģītajām shēmām ir arī kāds labums, tās ir pamats kaut kam labam, kā piemēru ņemot situāciju arī mūsu valstī.  Šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kāpums eksportā bija par 4,1%.

Ko saņem spējīgākie ekonomiķi?

Augstākais apbalvojums ekonomikā ir Nobela prēmija. Šajā jomā to pasniedz kopš 1969. gada. To izveidoja Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija. Pirmie, kas šo prēmiju saņēma, bija norvēģis  Rangnars Frišs un nīderlandietis Jans Tinbergenspar “dinamisku modeļu attīstīšanu un izmantošanu, lai veiktu ekonomisko procesu analīzi”.

Ko var secināt?

No ekonomikas pirmsākumiem līdz mūsdienām ir pagājis liels laika posms. Daudzi cilvēki ir domājuši, kā to nostiprināt, nostabilizēt, taču joprojām arī bagātajās valstīs ir robi. Ekonomika ir sociāla zinātne, kurai vēl ir nepieciešams pilnveidoties, lai vēlāk nerastos nekādas liekas problēmas un tālākā nākotnē cilvēki dzīvotu mierīgāk.

Nordcard

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.