Ātrais kredīts nākotnē

Kā vēsta Nozare.lv, pērn noformēti aptuveni 1,5 miljoni ātro kredītu, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk, nekā 2011. gadā. Latvijas ātro kredītu devēju asociācija (LĀKDA) gan savā mājas lapā sniedz pieticīgāku skaitli, tiesa, prognozes veidā – aptuveni 500 000. Lai arī kur būtu taisnība, var droši teikt, ka ātro kredītu nav noformējušas trīs ceturtdaļas no diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju, arī ne viena ceturtdaļa.

Drīzāk ir iezīmējusies tendence, ka ātro kredītu aizņemas vairākas reizes gadā un, visticamāk, arī pie dažādiem aizdevējiem, izmantojot “pirmā aizdevuma” atlaidi. Amerikā nav īpaši savādāk – dažos štatos pat 76% aizdevumu ir no atkārtotiem aizņēmējiem, kas nespēj šos kredītus atdot. Kaut arī tas rosina bažas gan par šo kredītņēmēju materiālo stāvokli, gan to, kas notiks, kad viņi vairs nespēs nomaksāt kredītus, paņemot vēl vienu kredītu, šāda situācija – kad aizņemas vairākas reizes gadā – var ilgtermiņā negatīvi ietekmēt kredītdevēju tirgu.

Prognozes ātro kredītu tirgum Latvijā

LĀKDA prognozē, ka ātro kredītu tirgus šogad varētu pieaug par vēl 30-40%. Kaut arī uzņēmumu gada pārskati vēl nav pieejami, nav iemesla šādam skaitlim neticēt, jo var pieņemt, ka vismaz aptuvena informācija par tekošajiem ieņēmumiem asociācijai ir pieejama. Tas, ja esam piesardzīgi, mūs aizvestu līdz aptuveni 700 000 izsniegtiem kredītiem 2012. gadā. Pavisam neslikti priekš valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju.

Taču kas notiktu, ja atklātos, ka tirgus jau labu laiku ir pārsātināts? Kāpēc lai nesprāgtu šis “ātro kredītu burbulis”, kad tie, kas aizņēmās vairākas reizes gadā vairs nebūs spējīgi kredītus atdot? Un kas notiktu, ja valsts izdomātu vēlreiz iejaukties šajā tirgū, piemēram, nosakot kredītu likmju griestus nebanku kreditētājiem?

Ja kredītņēmējs aizņemas ātro kredītu vairāk kā vienu vai divas reizi gadā, jau var teikt, ka viņam ir problēmas ar finansēm, un ir tikai laika jautājums, kad šis klients vairs nevarēs aizņemties tik daudz, lai segtu tekošos parādus. 30-40% pieaugums gadā, protams, ir jauks rādītājs, taču ātros kredītus būtu grūti nodēvēt par Latvijas “Nokia” – šis nozares pieaugums noteikti nav ilgtspējīgs. Kad esošie kredītņēmēji vairs nebūs spējīgi atdot kredītus, nozare sarausies.

Kopsavilkums

Visticamāk, nozare augs vēl kādu vienu līdz divus gadus, bet pēc tam saruks līdz, piemēram, 2010. vai 2011. gada līmenim, jo ir pamats domāt, ka tirgus jau tagad ir ļoti piesātināts, un jaunus klientus Latvijas tirgū kredītdevējiem atrast būs grūti.

Valsts nebanku kredītdevēju biznesā diez vai iejauksies, taču, ja tas notiktu, piemēram, nosakot aizdevuma procentu griestus, tad lielākie spēlētāji noteikti pastiprinātu tirgus apgūšanu ārzemēs, kas varētu to padarīt par ne pārāk glaimojošu, bet ienesīgu eksportservisu. “4Finance Group”, latviešu dibināts uzņēmums, kam pieder SMScredit.lv, jau darbojas sešās Eiropas valstīs. Cerēsim, ka šī tendence turpināsies, un arī citi kredītdevēji sāks apgūt ienesīgo Eiropas tirgu.

Kredīti salīdzināšanas tabulā ir norādīti nejaušā secībā un aizdevēji augstākās pozīcijās nevar tikt uzskatīti par ieteicamākiem vai izdevīgākiem. Kurš no pievienotajiem aizdevējiem ir piemērotākais Jūsu situācijā? Tas jāvērtē Jums! Aizņemieties apdomīgi, izvērtējot savas iespējas kredītu atmaksāt.

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.