Aplokšņu algas Latvijā

Aplokšņu algas, gribat vai negribat to atzīt, ir valsts mēroga problēma. Daži nemaksā nodokļus vispār, savukārt citi maksā tikai tik daudz, lai neizskatītos galīgi slikti Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) acīs. Šādu pieeju ir viegli pamatot. Proti, kaut gan arī nodokļu nemaksātāji noteikti sūdzas par sliktajiem ceļiem, daudzu uzņēmēju vidū nav ticības, ka samaksātie nodokļi netiks izmantoti vēl vienas VID ēkas katastrofāli neizdevīgai finansēšanai, “nano ūdenim” vai vidusskolas līmeņa pētījumiem par 35 000 eiro. Protams, īstais iemesls ir tāds, ka, nemaksājot nodokļus par algām, var gan ietaupīt uz nodokļiem, gan maksāt lielākas algas un tādējādi noturēt vērtīgus darbiniekus.

Cik cilvēku Latvijā saņem naudas aploksnēs?

Skaitļi atšķiras. Atsevišķu ekonomistu pētījumi rāda, ka Latvijā algu vismaz daļēji aploksnēs saņem 11% strādājošo, savukārt ēnu ekonomikas īpatsvars esot ap ceturtdaļa no iekšzemes kopprodukta. No otras puses, mazākas aptaujas rāda, ka aplokšņu algu saņēmēju īpatsvars ir 25% no visiem strādājošajiem. Lai vai kā, skaidrs, ka vismaz katrs desmitais darbinieks daļu algas saņem aploksnē. Dažās nozarēs šis īpatsvars noteikti ir vēl lielāks. Piemēram, pēc VID auto servisu nozares pārbaudes, kāds uzņēmums pacēlis algu no 321 līdz 1046 eiro, kas ir ļoti reprezentatīvs piemērs un rāda, ka ēnu ekonomikas izskaušanai vēl ir tāls ceļš ejams.

Cik ļaunas īstenībā ir aplokšņu algas?

Aplokšņu algas, protams, ir nelāgas, taču jāatceras, ka tā valsts ekonomikai nav melnā nāve. Lai arī mazākos apjomos, nauda tāpat atgriežas pie valsts, vismaz ja aplokšņu algas saņēmēji to izmanto, lai iegādātos preces, par kurām tiek maksāti nodokļi.

Piemēram, saņemot 300 eiro, kas nav aplikti ar nodokļiem, valsts kasē no šīs summas varētu ieripot, piemēram, 21% no PVN par naudu, ko nelegālas algas saņēmējs iztērējis preču iegādei. Par atlikušo summu pārdevējs atkal iegādājas pakalpojumus, piemēram, samaksājot tos loģistikas uzņēmumam, kurš atkal samaksā nodokļus valstij, u.t.t.

Protams, valstij vienalga tiek mazāk, jo par aplokšņu algu netiek samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā, taču kopumā aplokšņu algas nav milzīgs robs ekonomikā, vismaz ja nauda pēc tam legālā veidā ceļo no vienām rokām uz otrām. Teiktais nekādā ziņā nav uztverams kā attaisnojums nodokļu nemaksāšanai, taču visiem, arī valstij ir vērts atcerēties, ka lielāks nodokļu slogs ne vienmēr nozīmē lielākus ieņēmumus no nodokļiem.

Aplokšņu algas, protams, nav vienīgā ēnu ekonomikas problēma. Ir neskaitāmi stāsti par izvairīšanos no nodokļiem vai sociālā nodokļa “novirzīšanu”. Piemēram, kāds pazīstams elektropreču veikals, kas darbojas Saktas apkaimē, vismaz kādu laiku jaunajiem darbiniekiem maksāja naudas aploksnēs, nomināli pieņemot darbā “draugus” vai kādu citu, tas ir, sociālais nodoklis tika nevis darbiniekam, bet kādam citam. Kādam mērķim – tas nav īsti skaidrs, taču, ja pat tik lieli uzņēmumi nodarbojas ar izvairīšanos no nodokļiem, VID jaunās telpas redzēs vēl milzīgas kaudzes papīra kalnu.

Nemaksājiet un nepieņemiet aplokšņu algas, lai Latvijas veiksmes stāsts turpinātos arī turpmāk!

Kredīti salīdzināšanas tabulā ir norādīti nejaušā secībā un aizdevēji augstākās pozīcijās nevar tikt uzskatīti par ieteicamākiem vai izdevīgākiem. Kurš no pievienotajiem aizdevējiem ir piemērotākais Jūsu situācijā? Tas jāvērtē Jums! Aizņemieties apdomīgi, izvērtējot savas iespējas kredītu atmaksāt.

1 komentārs par “Aplokšņu algas Latvijā”
  1. Pēteris. Rakstīja:

    Labdien. Nu, ar aplokšņu algām ir tā—no darba devēja puses- ja Tu aplokšņu naudu ne’ņemsi, vari būt brīvs, Tu neesi šajā darbā vajadzīgs. Vismaz 85% ir ar mieru saņemt šo aplokšņu algu, tikai, lai varētu uzturēt ģimeni, tā apmēram ir ar vidus vecuma cilvēkiem, vecākiem cilvēkiem gan, ne visiem, bet daudziem ir vajadzīga oficiāla alga ar visa veida nodokļiem, bet jauiešiem ir labi tā—jo lielāka alga, jo labāk, tie 100%-īgi ir gatavi uz aplokšņu algām, tie nedomā par vecuma dienām. Pie šīs problēmas 100% vainīgi ir darba devēji, ko tie piesola darba ņēmājiem, tas arī ir labi, ja gribi dabūt darbu, tādēļ jau Latvijā ir tik liels bezdarbs, kad to ko maksā darba devējs oficiāli, to pašu var dabūt ubagojot, meklējot mēslainē visādus tur labumus, ko cilvēkam vajag—galvenais lai vēders nekurkstētu, ūdenis ir upes pilnas. Pie otrā līmeņa un trešā līmeņa, tur pie visām nebūšanām vainīgi ir mūsu valsts vīri, tie Tautas labklājībā noteikti kļūdīsies, bet lūk sevis labad parasti kļūdās ar uzviju, un tas tā arī paliek. Ja mūsu ievēlētais “suņu bars”domātu vairāk par Tautu nevis par savām kabatām, aplokšņu algas arī izzustu, arī dzīvotspēja būtu vienāda, jo algas daudz maz izlīdzinātos, un medicīnas apmeklējumi arī izlīdzinātos. Tagad iznāk tā—tie turīgie nodzīvos 90.g. bet pārājā Latviešu tauta mirst 55–60.g vecuma. Nav ko lūrēt uz citām valstīm, nekur tā nav kā Latvijā, pat Āfrikā tā nedzīvo, kā pi mums. Ievieš visādas jaunas medicīnas tehnoloģijas, kur parastiem tautiešiem tas tikai sapņos rādās, tas tikai bagātniekiem sākot no 11 tūkstošiem eiro līdz 17 tukst, ar ko tad atšķiras koncentrācijas nomentes no dzīves Latvijā?

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.