Aplokšņu algas Latvijā

Aplokšņu algas, gribat vai negribat to atzīt, ir valsts mēroga problēma. Daži nemaksā nodokļus vispār, savukārt citi maksā tikai tik daudz, lai neizskatītos galīgi slikti Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) acīs. Šādu pieeju ir viegli pamatot. Proti, kaut gan arī nodokļu nemaksātāji noteikti sūdzas par sliktajiem ceļiem, daudzu uzņēmēju vidū nav ticības, ka samaksātie nodokļi netiks izmantoti vēl vienas VID ēkas katastrofāli neizdevīgai finansēšanai, “nano ūdenim” vai vidusskolas līmeņa pētījumiem par 35 000 eiro. Protams, īstais iemesls ir tāds, ka, nemaksājot nodokļus par algām, var gan ietaupīt uz nodokļiem, gan maksāt lielākas algas un tādējādi noturēt vērtīgus darbiniekus.

Cik cilvēku Latvijā saņem naudas aploksnēs?

Skaitļi atšķiras. Atsevišķu ekonomistu pētījumi rāda, ka Latvijā algu vismaz daļēji aploksnēs saņem 11% strādājošo, savukārt ēnu ekonomikas īpatsvars esot ap ceturtdaļa no iekšzemes kopprodukta. No otras puses, mazākas aptaujas rāda, ka aplokšņu algu saņēmēju īpatsvars ir 25% no visiem strādājošajiem. Lai vai kā, skaidrs, ka vismaz katrs desmitais darbinieks daļu algas saņem aploksnē. Dažās nozarēs šis īpatsvars noteikti ir vēl lielāks. Piemēram, pēc VID auto servisu nozares pārbaudes, kāds uzņēmums pacēlis algu no 321 līdz 1046 eiro, kas ir ļoti reprezentatīvs piemērs un rāda, ka ēnu ekonomikas izskaušanai vēl ir tāls ceļš ejams.

Cik ļaunas īstenībā ir aplokšņu algas?

Aplokšņu algas, protams, ir nelāgas, taču jāatceras, ka tā valsts ekonomikai nav melnā nāve. Lai arī mazākos apjomos, nauda tāpat atgriežas pie valsts, vismaz ja aplokšņu algas saņēmēji to izmanto, lai iegādātos preces, par kurām tiek maksāti nodokļi.

Piemēram, saņemot 300 eiro, kas nav aplikti ar nodokļiem, valsts kasē no šīs summas varētu ieripot, piemēram, 21% no PVN par naudu, ko nelegālas algas saņēmējs iztērējis preču iegādei. Par atlikušo summu pārdevējs atkal iegādājas pakalpojumus, piemēram, samaksājot tos loģistikas uzņēmumam, kurš atkal samaksā nodokļus valstij, u.t.t.

Protams, valstij vienalga tiek mazāk, jo par aplokšņu algu netiek samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā, taču kopumā aplokšņu algas nav milzīgs robs ekonomikā, vismaz ja nauda pēc tam legālā veidā ceļo no vienām rokām uz otrām. Teiktais nekādā ziņā nav uztverams kā attaisnojums nodokļu nemaksāšanai, taču visiem, arī valstij ir vērts atcerēties, ka lielāks nodokļu slogs ne vienmēr nozīmē lielākus ieņēmumus no nodokļiem.

Aplokšņu algas, protams, nav vienīgā ēnu ekonomikas problēma. Ir neskaitāmi stāsti par izvairīšanos no nodokļiem vai sociālā nodokļa “novirzīšanu”. Piemēram, kāds pazīstams elektropreču veikals, kas darbojas Saktas apkaimē, vismaz kādu laiku jaunajiem darbiniekiem maksāja naudas aploksnēs, nomināli pieņemot darbā “draugus” vai kādu citu, tas ir, sociālais nodoklis tika nevis darbiniekam, bet kādam citam. Kādam mērķim – tas nav īsti skaidrs, taču, ja pat tik lieli uzņēmumi nodarbojas ar izvairīšanos no nodokļiem, VID jaunās telpas redzēs vēl milzīgas kaudzes papīra kalnu.

Nemaksājiet un nepieņemiet aplokšņu algas, lai Latvijas veiksmes stāsts turpinātos arī turpmāk!

Aizņemies atbildīgi, izvērtējot kredīta atmaksas iespējas!

Piedalīties diskusijā par šo rakstu:

Copyright © 2017 Ātrais kredīts, visas tiesības paturētas.